ekstrahēt
ekstrahēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.joma: medicīna Izraut, izvilkt.
PiemēriEkstrahēt zobu.
2.joma: ķīmija Ar šķīdinātājiem atdalīt, izdalīt kādu vielu.
PiemēriKofeīnu ekstrahē no tējas lapu un kafijas pupiņu paliekām.
Cilme:No latīņu ekstrahere ‘izvilkt’.