guba
guba lietvārds; sieviešu dzimte
1.Vienkopus sakrauta, samesta (siena, labības) kopa, parasti ar noapaļotu virsmu.
PiemēriSiena guba.
- Siena guba.
- Salmu guba.
Stabili vārdu savienojumiMati kā salmu guba.
- Mati kā salmu guba — saka par sabojātiem, "nesavācamiem" matiem.
2.formā: daudzskaitlis Biezi (piem., mākoņu, tvaiku) vāli.
PiemēriVējš kliedē lietus mākoņu gubas.
- Vējš kliedē lietus mākoņu gubas.
- Dūmi vēlās gubām vien.
Stabili vārdu savienojumiGubu mākoņi.
- Gubu mākoņi — lieli gabalaini, sablīvējušies mākoņi.
3.sarunvaloda Liels daudzums, liels skaits.
PiemēriTirgotājam nauda nāca gubām.
- Tirgotājam nauda nāca gubām.
Stabili vārdu savienojumiGubu gubām.
- Gubu gubām — ļoti daudz, lielā daudzumā.
Stabili vārdu savienojumiAr gubu. Mest kaudzē (arī gubā, čupā u. tml.). Mest kaudzi (arī gubu, čupu u. tml.).
- Ar gubu idioma — sarunvaloda ļoti lielā daudzumā.
- Mest kaudzē (arī gubā, čupā u. tml.) — metot (ko) vienkopus, veidot (no tā) kaudzi (gubu, čupu u. tml.).
- Mest kaudzi (arī gubu, čupu u. tml.) — metot, vācot (ko) vienkopus, veidot (kaudzi, gubu, čupu u. tml.).