Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
kaudze
kaudze dsk. ģen. -džu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Liela, samērā augsta (priekšmetu, materiālu u. tml.) kopa; (priekšmetu, materiālu) krāvums.
PiemēriKartupeļu kaudze.
1.1.Iebērtas, ievietotas beramas vielas, produkta u. tml. daudzums, kas veido pacēlumu pāri trauka, tilpes malām.
PiemēriPārdevēja ieber ogas ar kaudzi.
2.Liels (kā) daudzums, skaits.
PiemēriJubilāre saņem ziedu kaudzi.
Stabili vārdu savienojumiMest kaudzē (arī gubā, čupā u. tml.). Mest kaudzi (arī gubu, čupu u. tml.). Sagāzt kaudzē.