kaudze
kaudze dsk. ģen. -džu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Liela, samērā augsta (priekšmetu, materiālu u. tml.) kopa; (priekšmetu, materiālu) krāvums.
PiemēriKartupeļu kaudze.
1.1.Iebērtas, ievietotas beramas vielas, produkta u. tml. daudzums, kas veido pacēlumu pāri trauka, tilpes malām.
PiemēriPārdevēja ieber ogas ar kaudzi.
2.Liels (kā) daudzums, skaits.
PiemēriJubilāre saņem ziedu kaudzi.
Stabili vārdu savienojumiMest kaudzē (arī gubā, čupā u. tml.). Mest kaudzi (arī gubu, čupu u. tml.). Sagāzt kaudzē.