Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
mēkšķēt
mēkšķēt 3. pers. mēkšķ, pag. -ēja darbības vārds; intransitīvs
Radīt raksturīgas, aprautas balss skaņas (parasti par aitām).
PiemēriAitiņa tik mīļā balstiņā mēkšķ, ka visiem kļūst viņas žēl.