Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
mēkšķēt
mēkšķēt 3. pers. mēkšķ, pag. -ēja intransitīvs, darbības vārds
Radīt raksturīgas, aprautas balss skaņas (parasti par aitām).
PiemēriAitiņa tik mīļā balstiņā mēkšķ, ka visiem kļūst viņas žēl.