pukstēt
pukstēt pukstu, puksti, pukst, pag. pukstēju intransitīvs, darbības vārds
pukstiens vīriešu dzimte, lietvārds
1.formā: trešā persona Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
PiemēriSirds pukst ritmiski.
Stabili vārdu savienojumiSirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt.
1.1.Būt tādam, kurā ir jūtama pulsācija (par ķermeņa daļu).
PiemēriSlimais zobs smeldz un pukst.