pukšķēt
pukšķēt pukšķu, pukšķi, pukšķ, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piem., par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem.
PiemēriLaukos pukšķēja traktori.
- Laukos pukšķēja traktori.
- Motocikls dobji pukšķ pa lauku ceļu.
2.Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem).
PiemēriEzis pukšķēdams sarāvās kamolā.
- Ezis pukšķēdams sarāvās kamolā.
3.sarunvaloda Neapmierināti, paklusu runāt; pukstēt2.
PiemēriKlusi pukšķēt.
- Klusi pukšķēt.
- Pukšķēt par katru sīkumu.
- Vecais vīrs staigāja pa māju pukšķēdams.