pukstēt
pukstēt pukstu, puksti, pukst, pag. pukstēju darbības vārds; intransitīvs
pukstiens lietvārds; vīriešu dzimte
1.formā: trešā persona Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
PiemēriSirds pukst ritmiski.
- Sirds pukst ritmiski.
- Sirds sāk pukstēt straujāk.
Stabili vārdu savienojumiSirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt.
- Sirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt — poētiska stilistiskā nokrāsa saka, ja cilvēks mirst.
1.1.Būt tādam, kurā ir jūtama pulsācija (par ķermeņa daļu).
PiemēriSlimais zobs smeldz un pukst.
- Slimais zobs smeldz un pukst.
2.sarunvaloda Neapmierināti, paklusu runāt; pukšķēt3.
PiemēriCik var pukstēt!
- Cik var pukstēt!
- transitīvs Kaut ko neapmierināti pukstēt.