pukstēt
pukstēt pukstu, puksti, pukst, pag. pukstēju darbības vārds; intransitīvs
pukstiens lietvārds; vīriešu dzimte
1.formā: trešā persona Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
PiemēriSirds pukst ritmiski.
Stabili vārdu savienojumiSirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt.
1.1.Būt tādam, kurā ir jūtama pulsācija (par ķermeņa daļu).
PiemēriSlimais zobs smeldz un pukst.