Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
pukšķēt
pukšķēt pukšķu, pukšķi, pukšķ, pag. -ēju intransitīvs, darbības vārds
1.Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piem., par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem.
PiemēriLaukos pukšķēja traktori.
2.Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem).
PiemēriEzis pukšķēdams sarāvās kamolā.
3.sarunvaloda Neapmierināti, paklusu runāt; pukstēt2.
PiemēriKlusi pukšķēt.