uzkraut
uzkraut -krauju, -krauj, -krauj, pag. -krāvu darbības vārds; transitīvs
1.Kraujot novietot virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzkraut dēļus uz mašīnas bagāžnieka.
1.1.Kraujot (ko), izveidot.
PiemēriUzkraut malkas grēdu.
1.3.pārnestā nozīmē Uzņemties (darbu, pienākumu, atbildību u. tml.); panākt, ka (darbu, pienākumu, atbildību u. tml.) uzņemas cits.
PiemēriUzkrauju sev vairāk, nekā spēju pavilkt.
Stabili vārdu savienojumiUzkraut kaklā. Uzkraut uz (kāda) pleciem.