uzkraut
uzkraut -krauju, -krauj, -krauj, pag. -krāvu darbības vārds; transitīvs
1.Kraujot novietot virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzkraut dēļus uz mašīnas bagāžnieka.
- Uzkraut dēļus uz mašīnas bagāžnieka.
- Uzkraut ķieģeļus uz pamatnes.
1.1.Kraujot (ko), izveidot.
PiemēriUzkraut malkas grēdu.
- Uzkraut malkas grēdu.
- Uzkraut siena kaudzi.
- Uzkraut augstu akmeņu kaudzi.
1.2.sarunvaloda Uzlikt.
PiemēriUzkraut ēdienam krējumu.
- Uzkraut ēdienam krējumu.
- Uzkrauju pankūkas uz šķīvja.
- Uzkrauju kartupeļus vīram uz šķīvja vairāk nekā sev.
1.3.pārnestā nozīmē Uzņemties (darbu, pienākumu, atbildību u. tml.); panākt, ka (darbu, pienākumu, atbildību u. tml.) uzņemas cits.
PiemēriUzkrauju sev vairāk, nekā spēju pavilkt.
- Uzkrauju sev vairāk, nekā spēju pavilkt.
- Priekšnieks uzkrauj arī saslimušā kolēģa pienākumus.
- Uzkraut parāda atmaksu nodokļu maksātājiem.
Stabili vārdu savienojumiUzkraut kaklā. Uzkraut uz (kāda) pleciem.
- Uzkraut kaklā sarunvaloda — 1. Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu).2. Uzlikt grūtu, arī nepatīkamu pienākumu.
- Uzkraut uz (kāda) pleciem idioma — likt gādāt, rūpēties (par ko).