uzkrist
uzkrist -krītu, -krīti, -krīt, pag. -kritu intransitīvs, darbības vārds
1.Krītot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
PiemēriCeļa pārvads draud uzkrist uz sliedēm.
Stabili vārdu savienojumi(Var) uzkrist uz galvas. Salna uzkrīt.
2.sarunvaloda Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt.
PiemēriUzkrist pretiniekam ar dūrēm.
2.1.pārnestā nozīmē Asi, kategoriski prasīt, izteikt pārmetumus (kādam).
Piemēri..izdauzīju klases logu. Taisni tu todien biji dežurants. Direktors uzkrita tev, lai sakot, kas ir vainīgs.
2.2.pārnestā nozīmē Pēkšņi iestāties; iesākties un nelabvēlīgi, neatvairāmi ietekmēt.
Piemēri..tad jau melna nakts uzkritīšot, iekams mēs galā aizkļūšot.
3.Nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
PiemēriZvērs uzkrīt savam upurim.
4.sarunvaloda Alkatīgi, ar lielu kāri ķerties klāt (ēdamajam), iesākt ēst.
PiemēriAizgūtnēm uzkrist sviestmaizēm.
5.Nokrist (kam mestam, piemēram, spēles kauliņam) noteiktā stāvoklī.
PiemēriMan uzkrīt sešnieks.
6.sarunvaloda Būt (kādam) pamanāmam, ievērojamam (parasti pēkšņi, viegli).
PiemēriViņam uzkrita, ka tramvajā ir tikai veci cilvēki.
Stabili vārdu savienojumi(Uzkrīt) kā sniegs uz galvas. Uzkrīt salna.