uzsnigt
uzsnigt 3. pers. -snieg, pag. -sniga darbības vārds; intransitīvs
1.Sniegot sniegam, izveidoties tā kārtai virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzsniga pirmais sniegs.
- Uzsniga pirmais sniegs.
- Uzsnidzis 20 centimetru biezs sniegs.
- Uzsnigušais sniegs pa dienu nokūst.
1.1.Neilgu laiku, arī reizēm snigt.
PiemēriŠad tad mazliet uzsniga.
- Šad tad mazliet uzsniga.