uzspīdēt
uzspīdēt 3. pers. -spīd, pag. -spīdēja darbības vārds; intransitīvs
uzspīdums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Iesākt spīdēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt.
PiemēriUzspīdēja mēness.
1.1.pārnestā nozīmē Nejauši, negaidīti gadīties, rasties (kādam).
PiemēriMan uzspīdēja neticama veiksme.