uzspīlēt
uzspīlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
uzspīlējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ar pūlēm uzvilkt, uzaut (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
PiemēriUz plāna krekla uzspīlēt jaku.
1.1.Uzpresējot, stiepjot, plešot u. tml. nostiprināt virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzspīlēt vārpstai uzmavu.