uzspīlēt
uzspīlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
uzspīlējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ar pūlēm uzvilkt, uzaut (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
PiemēriUz plāna krekla uzspīlēt jaku.
- Uz plāna krekla uzspīlēt jaku.
- Mēģināt uzspīlēt mugurā to, kas vairs neder.
- Uzspīlēt kājai mazāka izmēra kurpi.
1.1.Uzpresējot, stiepjot, plešot u. tml. nostiprināt virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzspīlēt vārpstai uzmavu.
- Uzspīlēt vārpstai uzmavu.
- Uzspīlēt detaļai bremžu disku.
- Uzspīlēt auto riteņiem ķēdes.