uzsprakstēt
uzsprakstēt 3. pers. -sprakst, pag. -sprakstēja intransitīvs, darbības vārds
1.Sprakstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
PiemēriGaisā uzsprakst dzirksteles.
2.Iesākt sprakstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakstēt.
PiemēriUguns krāsnī skaļi uzsprakstēja.