uzsprēgāt
uzsprēgāt [uzsprȩ̃gât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju intransitīvs, darbības vārds
1.Iesākt sprēgāt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprēgāt.
PiemēriAtpūtas vietā uzsprēgāja ugunskurs.
1.2.pārnestā nozīmē Izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust (ko negatīvu, piemēram, neapmierinātību).
PiemēriNevajadzētu uzsprēgāt aizvainojumos.
1.3.pārnestā nozīmē Spēji izraisīties, īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
PiemēriUzsprēgāja joki.