Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
uzsprukt sarunvaloda
uzsprukt -sprūku, -sprūc, -sprūk, pag. -spruku intransitīvs, darbības vārds
Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriKaķis uzsprūk kokā.