uzsprukt sarunvaloda
uzsprukt -sprūku, -sprūc, -sprūk, pag. -spruku darbības vārds; intransitīvs
Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriKaķis uzsprūk kokā.
- Kaķis uzsprūk kokā.
- Vāvere uzsprūk priedes galotnē.