uzstājīgs
uzstājīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
uzstājīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
uzstājīgi apstākļa vārds
uzstājība lietvārds; sieviešu dzimte
uzstājīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas ir neatlaidīgs, nepiekāpīgs savās prasībās, izteikumos; tāds, kas ietiepīgi turpina (ko darīt).
PiemēriUzstājīgs lūdzējs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriViņas tonis ir uzstājīgs.
1.2.pārnestā nozīmē Tāds, kas ir ilgstošs, intensīvs, traucējošs.
PiemēriPamodina uzstājīgs telefona zvans.