uzstāt
uzstāt -stāju, -stāj, -stāj, pag. -stāju darbības vārds; transitīvs
Neatlaidīgi, nepiekāpīgi prasīt (kādam ko veikt); neatlaidīgi, nepiekāpīgi apgalvot (ko), prasīt (ko atzīt).
PiemēriUzstāt, ka iestādes jāapvieno.
- Uzstāt, ka iestādes jāapvieno.
- Uzstāt, ka jārīko izsole.
- Viņš turpina uzstāt, ka nav vainīgs.
- Katrs turpina uzstāt uz savu viedokli.