uzstibīt sarunvaloda
uzstibīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Ar pūlēm, grūtībām uznest, arī uzvilkt, uzstumt (ko smagu).
PiemēriUzstibīt ratiņus uz trešo stāvu.
1.1.Uzstīvēt, uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
PiemēriNevaru vairs uzstibīt iemīļotos džinsus.