uzsteberēt nievājoša ekspresīvā nokrāsa
uzsteberēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
Nedroši, nevarīgi, neveikli uziet; neveikli, grīļojoties ejot, uzgrūsties (kam).
PiemēriUzsteberēt pa kāpnēm augšā.
- Uzsteberēt pa kāpnēm augšā.
- Vīrietis uzsteberē uz šosejas.
- Piedzērušais uzsteberē man virsū.