uzsprikstēt
uzsprikstēt 3. pers. -sprikst, pag. -sprikstēja intransitīvs, darbības vārds
1.Sprikstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprikstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
PiemēriGaisā uzsprikst dzirksteles.
2.Iesākt sprikstēt; īsu brīdi sprikstēt.
PiemēriSvece dziestot uzsprikst.