uzsprakšķēt
uzsprakšķēt 3. pers. -sprakšķ, pag. -sprakšķēja darbības vārds; intransitīvs
1.Sprakšķot uzvirzīties augšā, virsū (kam).
PiemēriKarstā eļļa var uzsprakšķēt bērnam.
2.Iesākt sprakšķēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakšķēt.
PiemēriEļļa uz pannas uzsprakšķ.