uzsprāgt
uzsprāgt -sprāgstu, -sprāgsti, -sprāgst, pag. -sprāgu intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Sprādziena, triecienviļņa iedarbībā strauji sadalīties, eksplodēt.
PiemēriŠāviņš nokrīt un uzsprāgst.
1.1.Sprādziena, triecienviļņa iedarbībā tikt bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
PiemēriMāja uzsprāga gāzes avārijā.
2.formā: trešā persona Strauji (piemēram, spiediena, trieciena iedarbībā) uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); šādi uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
PiemēriŠampanieša korķis uzsprāgst līdz griestiem.
3.Ļoti strauji piecelties.
PiemēriUzsprāgt kājās no dīvāna.
Stabili vārdu savienojumiUziet gaisā. Uzsprāgt gaisā.