uzsprāgt
uzsprāgt -sprāgstu, -sprāgsti, -sprāgst, pag. -sprāgu darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Sprādziena, triecienviļņa iedarbībā strauji sadalīties, eksplodēt.
PiemēriŠāviņš nokrīt un uzsprāgst.
- Šāviņš nokrīt un uzsprāgst.
- Uzsprāgst raķetes kaujas daļa.
- Mīna uzsprāgst.
- Pieaug spiediens, un tvertne var uzsprāgt.
- Mašīnai uzsprāga riepa.
1.1.Sprādziena, triecienviļņa iedarbībā tikt bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
PiemēriMāja uzsprāga gāzes avārijā.
- Māja uzsprāga gāzes avārijā.
- Uz mīnas uzsprādzis bruņutransportieris.
2.formā: trešā persona Strauji (piemēram, spiediena, trieciena iedarbībā) uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); šādi uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
PiemēriŠampanieša korķis uzsprāgst līdz griestiem.
- Šampanieša korķis uzsprāgst līdz griestiem.
3.Ļoti strauji piecelties.
PiemēriUzsprāgt kājās no dīvāna.
- Uzsprāgt kājās no dīvāna.
- Aiz dusmām uzsprāgu kājās.
Stabili vārdu savienojumiUziet gaisā. Uzsprāgt gaisā.
- Uziet gaisā sarunvaloda — tikt uzspridzinātam.
- Uzsprāgt gaisā sarunvaloda — kļūt ļoti dusmīgam, zaudēt savaldību.