Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
uzspert
uzspert -speru, -sper, -sper, pag. -spēru transitīvs, darbības vārds
1.Sperot soli, uzlikt (kāju uz kā, kam).
PiemēriUzspert kāju uz gājēju pārejas.
1.1.intransitīvs Spēcīgi uzsist (ar kāju); iespert.
PiemēriUzspert ar kāju pa grīdu.
2.Ar spērienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriUzspert bumbu augstu gaisā.
Stabili vārdu savienojumiUzlaist gaisā.