Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzspert
uzspert -speru, -sper, -sper, pag. -spēru darbības vārds; transitīvs
1.Sperot soli, uzlikt (kāju uz kā, kam).
PiemēriUzspert kāju uz gājēju pārejas.
1.1.intransitīvs Spēcīgi uzsist (ar kāju); iespert.
PiemēriUzspert ar kāju pa grīdu.
2.Ar spērienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriUzspert bumbu augstu gaisā.
Stabili vārdu savienojumiUzlaist gaisā.