Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzsmēķēt
uzsmēķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
Neilgu laiku, arī reizēm smēķēt.
PiemēriPārtraukumā doties uzsmēķēt.