uzkūdīt
uzkūdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu, pret ko).
PiemēriUzkūdīt kādu izrēķināties ar žurnālistu.
1.1.Kūdot (kādu, piemēram, sabiedrības daļu), izraisīt.
PiemēriUzkūdīt kaislības.