uzkundzēties
uzkundzēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos atgriezenisks, darbības vārds
1.Iegūt virskundzību (pār tautu, valsti u. tml.).
PiemēriKoloniālās lielvalstis uzkundzējās mazāk attīstītajām teritorijām.
1.1.Iegūt varu, ietekmi (pār kādu); pakļaut savai gribai, ietekmei.
PiemēriVaraskāri raksturo vēlme uzkundzēties citiem.