sagāzt
sagāzt -gāžu, -gāz, -gāž, pag. -gāzu darbības vārds
sagāzums lietvārds; vīriešu dzimte
1.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka, parasti stipri, sasveras, arī nogāžas, sagrūst.
PiemēriVilnis sagāž traleri uz viena sāna.
- Vilnis sagāž traleri uz viena sāna.
- Vētra nolauzusi un sagāzusi kokus.
- Vējš sagāzis dēļu sētu.
- Sagāzt mūri.
Stabili vārdu savienojumiSagāzt veldrē.
- Sagāzt veldrē — saveldrēt.
2.Strauji sabērt, saliet; salikt, sakraut (parasti nekārtīgi).
PiemēriSagāzt izskalotajā bedrē vairākas autokravas grants.
- Sagāzt izskalotajā bedrē vairākas autokravas grants.
- Sagāzt mucā trīs spaiņus ūdens.
- Kaudzē sagāzti tīkli.
- Atvestā malka sagāzta pie vārtiem.
2.1.intransitīvs Spēcīgi nolīt.
PiemēriNaktī sagāza lietus.
- Naktī sagāza lietus.
3.sarunvaloda, intransitīvs Vairākkārt iesist, parasti stipri.
PiemēriSagāzt ar koku pa muguru.
- Sagāzt ar koku pa muguru.
- Sagāzt zirgam ar pātagu.
Stabili vārdu savienojumiSagāzt kaudzē.
- Sagāzt kaudzē idioma — sagāzties citam uz cita, arī cieši citam pie cita.