Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sadragāt
-āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek salauzts, sapostīts.
PiemēriVētras sadragāts kuģis.
1.1.Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu).
PiemēriSadragāta locītava.
2.Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; sagraut2.
PiemēriSadragāt pretinieka spēkus.
2.1.pārnestā nozīmē Iznīcināt.
PiemēriKas sadragājis jaunā pāra sapņus?