Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
izplūkt
izplūkt -plūcu, -plūc, -plūc, pag. -plūcu transitīvs, darbības vārds
Plūcot izraut, izplēst; plūcot padarīt retāku (piem., dzīvnieka apmatojumu).
PiemēriIzplūkt zāli no dobēm.