ieraut
ieraut -rauju, -rauj, -rauj, pag. -rāvu darbības vārds
1.transitīvs Raujot, velkot (parasti aiz rokas) ievirzīt (kur iekšā).
PiemēriIeraut aiz rokas istabā.
- Ieraut aiz rokas istabā.
1.1.Strauji ievilkt.
PiemēriStraume ierauj laivu atvarā.
- Straume ierauj laivu atvarā.
- Ieraut plaušās dzestro āra gaisu.
1.2.Strauji virzot (piem., roku), neviļus iedurt (ādā).
PiemēriIeraut pirkstā skabargu.
- Ieraut pirkstā skabargu.
- Ieraut rokā makšķerāķi.
1.3.Ievirzīt uz iekšu; pievilkt klāt.
PiemēriIeraut kaklu mēteļa apkaklē.
- Ieraut kaklu mēteļa apkaklē.
- Censties ieraut vēderu.
- Suns bailīgi ierauj asti kājstarpē.
1.4.sarunvaloda Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu).
PiemēriIeraut kādu mēriņu.
- Ieraut kādu mēriņu.
- intransitīvs Pēc darba ieraut.
2.transitīvs Iesaistīt (parasti pret paša gribu).
PiemēriIeraut draugu dēkā.
- Ieraut draugu dēkā.
- Ieraut tautu jaunā karā.
4.sarunvaloda, transitīvs Labi, ātri nopelnīt (naudu).
PiemēriAr agrajiem dārzeņiem ieraut labu peļņu.
- Ar agrajiem dārzeņiem ieraut labu peļņu.
Stabili vārdu savienojumiAr ierautu asti. Asti ierāvis.
- Ar ierautu asti idioma — sarunvaloda saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
- Asti ierāvis idioma — sarunvaloda saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.