pārkraut
pārkraut -krauju, -krauj, -krauj, pag. -krāvu darbības vārds; transitīvs
1.Kraujot pārvietot; novietot (kur citur).
PiemēriPārkraut kravu vagonos.
- Pārkraut kravu vagonos.
- Pārkraut dēļus zem nojumes.
1.1.Kraut vēlreiz, no jauna.
PiemēriPārkraut malku kārtīgās grēdās.
- Pārkraut malku kārtīgās grēdās.
2.Pārāk piekraut vai nokraut.
PiemēriPārkraut šķīvjus ar ēdienu.
- Pārkraut šķīvjus ar ēdienu.
- Galds bija pārkrauts ar cienastiem.
- ..gājēji .. staigāja gar krāšņiem, dažādām precēm pārkrautiem veikalu skatlogiem.