Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pārkraut
pārkraut -krauju, -krauj, -krauj, pag. -krāvu darbības vārds; transitīvs
1.Kraujot pārvietot; novietot (kur citur).
PiemēriPārkraut kravu vagonos.
  • Pārkraut kravu vagonos.
  • Pārkraut dēļus zem nojumes.
1.1.Kraut vēlreiz, no jauna.
PiemēriPārkraut malku kārtīgās grēdās.
  • Pārkraut malku kārtīgās grēdās.
2.Pārāk piekraut vai nokraut.
PiemēriPārkraut šķīvjus ar ēdienu.
  • Pārkraut šķīvjus ar ēdienu.
  • Galds bija pārkrauts ar cienastiem.
  • ..gājēji .. staigāja gar krāšņiem, dažādām precēm pārkrautiem veikalu skatlogiem.