Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
iekraut
iekraut -krauju, -krauj, -krauj, pag. -krāvu darbības vārds; transitīvs
1.Kraujot ievietot (kur iekšā); kraujot piepildīt (transportlīdzekli).
PiemēriIekraut baļķus mašīnā.
  • Iekraut baļķus mašīnā.
  • Iekraut kokmateriālus, gatavo produkciju.
  • Iekraut kuģi paredzētajā laikā.
2.sarunvaloda Spēcīgi iesist.
PiemēriIekraut spēcīgu pļauku.
  • Iekraut spēcīgu pļauku.
  • intransitīvs Pamatīgi iekraut pa ausi.
  • intransitīvs Iekraut pa zobiem.