versmot
versmot [vȩr̂smuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Izplatīt ļoti stipru karstumu; būt ļoti karstam.
PiemēriVersmoja saule.
- Versmoja saule.
1.1.Izplatīties (par ļoti stipru karstumu).
PiemēriNo zemes versmo karstums.
- No zemes versmo karstums.
1.2.pārnestā nozīmē Izplatīties (piemēram, par spēcīgu smaržu).
PiemēriGaisā versmo svētku smarža.
- Gaisā versmo svētku smarža.
- Gaisā versmo svaigums.
2.Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli; būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
PiemēriNo viņa versmoja pavedināšana.
- No viņa versmoja pavedināšana.
- Romānā versmo jūtas.
- Sajust, kā asinis versmo.
- Niknums versmo.