slaucīt
slaucīt slauku, slauki, slauka, pag. slaucīju darbības vārds; transitīvs
1.Velkot pāri (ko mīkstu, uzsūcošu), beržot (ar ko mīkstu, uzsūcošu) darīt sausu, sausināt.
PiemēriSlaucīt izlieto ūdeni.
1.1.Šādā veidā panākt, ka (šķidrums) tiek uzsūkts, arī novirzīts (no kā).
PiemēriSlaucīt asaras.
2.Velkot, virzot (pa ko), beržot, rīvējot darīt (ko) tīru; šādā veidā tīrīt (telpu, platību, tās daļu).
PiemēriSlaucīt galdu pēc vakariņām.
2.1.Virzot (pa ko), piem., slotu, suku, auduma gabalu, vākt kopā (netīrumus no tā).
PiemēriSlaucīt istabā putekļus.
2.2.Virzot (apautas vai kailas kājas) pa ko, piem., pa kājslauķi, tīrīt (apavus, kājas).
PiemēriSlaucīt kājas uz kājslauķa.
2.3.pārnestā nozīmē Ārdīt, graut un virzīt nost, projām.
PiemēriSlaucīt nost pussagruvušos šķūnīšus.