slaucīt
slaucīt slauku, slauki, slauka, pag. slaucīju darbības vārds; transitīvs
1.Velkot pāri (ko mīkstu, uzsūcošu), beržot (ar ko mīkstu, uzsūcošu) darīt sausu, sausināt.
PiemēriSlaucīt izlieto ūdeni.
- Slaucīt izlieto ūdeni.
- Slaucīt traukus.
- Slaucīt rokas dvielī.
- Slaucīt seju ar mīkstu salveti.
1.1.Šādā veidā panākt, ka (šķidrums) tiek uzsūkts, arī novirzīts (no kā).
PiemēriSlaucīt asaras.
- Slaucīt asaras.
- Slaucīt sviedrus no pieres.
2.Velkot, virzot (pa ko), beržot, rīvējot darīt (ko) tīru; šādā veidā tīrīt (telpu, platību, tās daļu).
PiemēriSlaucīt galdu pēc vakariņām.
- Slaucīt galdu pēc vakariņām.
- Slaucīt virtuves grīdu.
- Bērni slaucīja parka celiņus.
- Viņa slauka istabu.
- pārnestā nozīmē Viņas garie brunči slaucīja grīdu, to vīle bija vietām atirusi..
2.1.Virzot (pa ko), piem., slotu, suku, auduma gabalu, vākt kopā (netīrumus no tā).
PiemēriSlaucīt istabā putekļus.
- Slaucīt istabā putekļus.
- Slaucīt pagalmā lapas un gružus.
- Slaucīt darbnīcā skaidas.
2.2.Virzot (apautas vai kailas kājas) pa ko, piem., pa kājslauķi, tīrīt (apavus, kājas).
PiemēriSlaucīt kājas uz kājslauķa.
- Slaucīt kājas uz kājslauķa.
- Slaucīt ar dubļiem nosmērētos apavus zālē.
2.3.pārnestā nozīmē Ārdīt, graut un virzīt nost, projām.
PiemēriSlaucīt nost pussagruvušos šķūnīšus.
- Slaucīt nost pussagruvušos šķūnīšus.
- Vecie grausti tika slaucīti projām, lai to vietā ierīkotu atpūtas kompleksu.