Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
slaukt
slaukt slaucu, slauc, slauc, pag. slaucu darbības vārds; transitīvs
1.Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens; šādā veidā iegūt pienu.
PiemēriSlaukt govis.
  • Slaukt govis.
  • Slaukt kazas.
  • Slaukt ar rokām.
  • Saimniecības govis tika slauktas ar elektriskajiem aparātiem.
  • intransitīvs ..bija daudz govju, un arī es gāju palīgā slaukt.
Stabili vārdu savienojumiCieti slaukt. Mīksti slaukt.
1.1.pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Izmantot (kādu) materiāli (parasti finansiāli).
PiemēriSlaukt savus klientus.
  • Slaukt savus klientus.
  • Pieaugušais dēls regulāri slauca savus vecākus.
  • ..nauda ir ļoti vajadzīga, bet šis nav laiks, kad no kāda to slaukt.