slaucējs
slaucējs lietvārds
slaucēja lietvārds
Darītājs → slaukt; lopkopis (liellopu fermā), kura darba pienākumos ietilpst govju slaukšana un to apkopšana.
PiemēriStrādāt par slaucēju.
- Strādāt par slaucēju.
- Bijusī kolhoza slaucēja.