Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
slaukt
slaukt slaucu, slauc, slauc, pag. slaucu transitīvs, darbības vārds
1.Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens; šādā veidā iegūt pienu.
PiemēriSlaukt govis.
Stabili vārdu savienojumiCieti slaukt. Mīksti slaukt.
1.1.pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Izmantot (kādu) materiāli (parasti finansiāli).
PiemēriSlaukt savus klientus.