slapjš
slapjš -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
slapja -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
slapji apstākļa vārds
1.Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums lāšu, pilienu veidā; tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā; arī mitrs1.
PiemēriSlapjš lakats, palags.
- Slapjš lakats, palags.
- Slapja veļa.
- Slapji dvieļi.
- Slapjš paklājs.
- Slapji apavi.
- Izkarināt slapjās drēbes, lai izžūst.
- Slapja grīda.
- Slapji namu jumti.
1.1.Tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, parasti lāšu, pilienu veidā (par cilvēku, cilvēka ķermeni, tā daļām); tāds, kurš ir tērpies apģērbā, kas ir uzsūcis daudz šķidruma, tvaika.
PiemēriZēns ienāca istabā pilnīgi slapjš.
- Zēns ienāca istabā pilnīgi slapjš.
- Kājas bērnam izmirkušas un slapjas.
- Mugura pēc treniņa bija slapja.
- Sēņotāji izlijuši lietū slapji.
1.2.Tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, parasti lāšu, pilienu veidā (par dzīvniekiem, dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
PiemēriSuns ieskrēja priekšnamā gluži slapjš un sāka skurināties.
- Suns ieskrēja priekšnamā gluži slapjš un sāka skurināties.
- Kaķim ķepas bija slapjas.
- "Zirgs man bija .. slapjš – bija noskrējis kādas divdesmit verstis."
1.3.Tāds, kas (piem., kūstot, atdziestot) pārvēršas šķidrumā, izdala daudz šķidruma.
PiemēriSlapjš sniegs sitās gājēju sejās.
- Slapjš sniegs sitās gājēju sejās.
- Slapja rudens migla nolaidās pār zemi.
- Slapji mākoņi blīvējās virs ezera.
1.4.parasti formā: noteiktā galotne Tāds, kas izraisa šķidruma uzkrāšanos organismā, arī izdalīšanos no tā (par slimībām).
PiemēriSlapjais pleirīts.
- Slapjais pleirīts.
Stabili vārdu savienojumiSlapjā ēde. Slapjā puve.
- Slapjā ēde — ekzēma.
- Slapjā puve — puve, kuras rezultātā auga audi pārvēršas pusšķidrā masā.
2.Tāds, kam ir raksturīgs paaugstināts nokrišņu daudzums; tāds, kam ir raksturīgs paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums; arī mitrs2.
PiemēriSlapjš un drēgns laiks.
- Slapjš un drēgns laiks.
- Slapjš jūnijs.
- Pēc slapjā pavasara iestājās silta un sausa vasara.
2.1.Tāds, kas ir uzsūcis, satur daudz šķidruma.
PiemēriSlapjš mežs.
- Slapjš mežs.
- Slapja pļava.
- Slapja ieleja.
- Purenes un kalmes aug slapjās vietās.
2.2.Tāds, kur gaisā ir liels tvaiku daudzums (piem., par telpām).
PiemēriSlapjš pagrabs.
- Slapjš pagrabs.
- Slapja noliktavas telpa.
- Slapjo dzīvokli nācās remontēt.
3.Tāds, kas tiek veikts vai noris šķidruma, tvaika iedarbībā.
PiemēriSlapjā sālīšana.
- Slapjā sālīšana.
- Slapjā šķeterēšana.
- Slapjā slīpēšana.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) slapju galvu. (Ar) slapju muguru. (Ar) slapju pieri. (Kā) slapja vista.
- (Ar) slapju galvu idioma — 1. Nosvīdis.2. Ļoti intensīvi, ar lielu piepūli.
- (Ar) slapju muguru idioma — 1. Nosvīdis.2. Ļoti intensīvi, ar lielu piepūli.
- (Ar) slapju pieri idioma — 1. Nosvīdis.2. Ļoti intensīvi, ar lielu piepūli.
- (Kā) slapja vista sarunvaloda — saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku, raksturojot tā nožēlojamo stāvokli, izskatu.
- Būt slapjam līdz ādai idioma — ļoti stipri samirkt (lietū).
- Būt slapjam līdz kaulam idioma — ļoti stipri samirkt (lietū).
- Būt slapjam līdz pēdējai vīlei idioma — ļoti stipri samirkt (lietū).
- Slapjš aiz ausīm idioma — vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa saka, norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi.
- Slapjš kā (ūdens) žurka idioma — sarunvaloda saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku.
- Slapjš kā mārks idioma — sarunvaloda ļoti slapjš, izmircis.
- Slapjš kā no mārka (izvilkts) idioma — sarunvaloda ļoti slapjš, izmircis.