slāpētājs
slāpētājs [slâpȩ̂tãjs] lietvārds; vīriešu dzimte
slāpētāja [slâpȩ̂tãja] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Darītājs → slāpēt.
2.formā: vīriešu dzimte; joma: tehnika Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) slāpē (2).
PiemēriSvārstību slāpētājs.
3.formā: vīriešu dzimte; joma: tehnika Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) absorbē; absorbētājs.
PiemēriGāzu slāpētājs.