slāpēt
slāpēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds
1.transitīvs Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, panākt, būt par cēloni, ka rodas skābekļa trūkums, elpošanas traucējumi.
PiemēriVarmāka slāpēja savu upuri.
1.1.Pārtraucot vai samazinot gaisa pieplūdi, panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) vājinās, mazinās.
PiemēriSlāpēt uguni.
1.2.pārnestā nozīmē Vājināt, nomākt (psihisku stāvokli, tā izpausmi, arī spējas, aktivitāti).
PiemēriSlāpēt uztraukumu, raizes.
2.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piem., skaņu, svārstības, gaismas) intensitāte, stiprums.
PiemēriSlāpēt skaņu.
2.1.Vājināt, palēnināt vai pārtraukt (kā, parasti iekšdedzes motora) darbību.
PiemēriSlāpēt motoru.