slāpt
slāpt slāpstu, slāpsti, slāpst, pag. slāpu intransitīvs, darbības vārds
1.Kļūt tādam, kam ir slāpes, kas izjūt slāpes.
PiemēriPēc treniņa ļoti slāpa.
1.1.pārnestā nozīmē Ļoti tiekties, ilgoties (pēc kā), vēlēties (ko).
PiemēriSlāpt pēc mīļuma un sapratnes.
2.Kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi, trūkst gaisa (piem., skābekļa nepietiekamības dēļ, elpvada sašaurinājuma dēļ); smakt1.
PiemēriBezgaisa telpā un dūmos cilvēki slāpa.
3.formā: trešā persona Kļūt tādam, kam pilnīgi vai daļēji mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.); kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu).
PiemēriMežā skaņas slāpa.
4.formā: trešā persona Būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcijas dēļ) – par iekšdedzes motoriem.
PiemēriAutomobiļa motors uz pagrieziena sāk slāpt.
Stabili vārdu savienojumiSlāpst asiņu.