Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
smakt
smakt smoku [smùoku], smoc, smok, pag. smaku intransitīvs
1.Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piem., gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī slāpt2.
PiemēriSmakt dūmos.
1.1.pārnestā nozīmē Atrasties, dzīvot nebrīvē, arī grūtos, nomācošos apstākļos.
PiemēriSmakt cietumā.
2.formā: trešā persona Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
PiemēriSmakt no laringīta.