smaka
smaka lietvārds; sieviešu dzimte
Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožu un kas parasti izraisa nepatīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta.
PiemēriGruzduma, gāzes, pelējuma smaka.
- Gruzduma, gāzes, pelējuma smaka.
- Sviedru smaka.
- Dīvaina, nepatīkama, neizturama smaka.
- Automašīnas salonā ir degvielas smaka.
- Tikt vaļā no sviedru smakas.
- Sajust deguma smaku.
- Izvēdināt piedeguma smaku.
Stabili vārdu savienojumiNepaliek ne smakas.
- Nepaliek ne smakas sarunvaloda — saka par to, kā nav, kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
Stabili vārdu savienojumiLai tavas smakas te nebūtu. Nav ne smakas.
- Lai tavas smakas te nebūtu idioma — sarunvaloda saka, raidot, dzenot kādu projām.
- Nav ne smakas idioma — sarunvaloda saka par to, kā nav, kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.