smakot
smakot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
Radīt nepatīkamu smaku; būt tādam, no kā izplatās nepatīkama smaka; arī smirdēt.
PiemēriĶirbis sācis smakot un pelēt.
- Ķirbis sācis smakot un pelēt.
- Smakot pēc ķiplokiem.
- Mute smako.
- Gaļa, zivs sākuši smakot.