izķert
izķert -ķeru, -ķer, -ķer, pag. -ķēru darbības vārds; transitīvs
1.Ātri ķerot izņemt, izraut.
PiemēriIzķert no rokām bumbu.
- Izķert no rokām bumbu.
- Saimnieks izķēra no kabatas atslēgas.
1.1.sarunvaloda Īsā laikā, ātri izpirkt.
PiemēriInteresantākās grāmatas tika izķertas dažās dienās.
- Interesantākās grāmatas tika izķertas dažās dienās.
- Visus stādus pircēji izķēra jau no rīta.
2.Sagūstīt, saķert (daudzus vai visus).
PiemēriIzķert grauzējus.
- Izķert grauzējus.
- Kurmjus izķer ar īpašiem slazdiem.
- Skaistās ādas dēļ pitoni tika nežēlīgi izķerti.