izķengāt
izķengāt [izķȩŋ̃gât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
Vairākkārt ķengājot, nonievāt, nopaļāt (kādu).
PiemēriIzķengāt rakstnieku pa visām avīzēm.
- Izķengāt rakstnieku pa visām avīzēm.