izķemmēt
izķemmēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
izķemmēties darbības vārds; atgriezenisks
1.Ķemmējot sakārtot.
PiemēriIzķemmēt matus.
1.1.Ķemmējot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzķemmēt no suņa spalvām dadžus.
1.2.pārnestā nozīmē Sīki, rūpīgi pārmeklēt (kādu vietu).
PiemēriIzķemmēt mežu.