izkustināt
izkustināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, ka (priekšmets) maina atrašanās vietu, izkustas.
PiemēriIzkustināt no vietas baļķi.
1.1.Izlocīt, izvingrināt (ķermeņa daļas).
PiemēriIzkustināt rokas.
Stabili vārdu savienojumiIzkustināt kājas.
2.Panākt, ka (kāds) maina atrašanās vietu, dodas (kurp).
PiemēriNespēt izkustināt sirmgalvi no ierastās vides.
2.1.Panākt, ka (kāds) izkļūst (no pasīva psihiska stāvokļa).
PiemēriIzkustināt meiteni no sastinguma un depresijas.