izkurināt
izkurināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Kurinot padarīt siltu (krāsni, pavardu); panākt, ka izkuras (parasti krāsns).
PiemēriMāte izkurināja krāsni.
1.1.Kurinot krāsni, pavardu u. tml., sasildīt (telpu).
PiemēriIzkurināt pirti.
2.Kurinot izlietot (parasti malku).
PiemēriLīdz pavasarim visa malka bija izkurināta.